Resursi
Vairāki no nodibinājuma „Baltic Institute of Social Sciences” senāk veiktajiem pētījumiem speciālistu vidū tiek izmantoti kā atskaites punkts kādu tēmu izpētē. Tādēļ šajā lapā ievietoti tie BISS veiktie pētījumi, kas līdz šim bijuši pieprasīti un izsaukuši lielāko interesi, vienlaikus nav pieejami citās datu bāzēs.
Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija (2004)
Šis ir pētījums par Latvijas sabiedrībā dominējošiem aizspriedumiem, tolerances pakāpi un ksenofobisko attieksmju veidošanās mehānismiem. Informācijas iegūšanai tika veiktas fokusa grupu diskusijas latviešu un krievu valodā, 10 dziļās intervijas ar dažādu tautību pārstāvjiem un aptaujas ar 1018 latviešiem un cittautiešiem. Darba teorētiskajā pamatojumā izmantotas dažādu etnisko attiecību pētnieku atziņas.
Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija (2004)
Šis ir pētījums par Latvijas sabiedrībā dominējošiem aizspriedumiem, tolerances pakāpi un ksenofobisko attieksmju veidošanās mehānismiem. Informācijas iegūšanai tika veiktas fokusa grupu diskusijas latviešu un krievu valodā, 10 dziļās intervijas ar dažādu tautību pārstāvjiem un aptaujas ar 1018 latviešiem un cittautiešiem. Darba teorētiskajā pamatojumā izmantotas dažādu etnisko attiecību pētnieku atziņas.
Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija (2004)
Šis ir pētījums par Latvijas sabiedrībā dominējošiem aizspriedumiem, tolerances pakāpi un ksenofobisko attieksmju veidošanās mehānismiem. Informācijas iegūšanai tika veiktas fokusa grupu diskusijas latviešu un krievu valodā, 10 dziļās intervijas ar dažādu tautību pārstāvjiem un aptaujas ar 1018 latviešiem un cittautiešiem. Darba teorētiskajā pamatojumā izmantotas dažādu etnisko attiecību pētnieku atziņas.
Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā (2004)
Pētījuma galvenais mērķis bija izpētīt, kā mazākumtautību izglītības reformas kontekstā veidojas mazākumtautību skolēnu politiskie uzskati un nostādnes, attieksme pret valsti, tās īstenoto politiku, piederības sajūta valstij, etniskās attiecības un integrācija Latvijas sabiedrībā. Pētījumā tika veiktas fokusa grupu diskusijas un kvantitatīvās aptaujas ar mazākumtautību skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem.
Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā (2004)
Pētījuma galvenais mērķis bija izpētīt, kā mazākumtautību izglītības reformas kontekstā veidojas mazākumtautību skolēnu politiskie uzskati un nostādnes, attieksme pret valsti, tās īstenoto politiku, piederības sajūta valstij, etniskās attiecības un integrācija Latvijas sabiedrībā. Pētījumā tika veiktas fokusa grupu diskusijas un kvantitatīvās aptaujas ar mazākumtautību skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem.
Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā (2004)
Pētījuma galvenais mērķis bija izpētīt, kā mazākumtautību izglītības reformas kontekstā veidojas mazākumtautību skolēnu politiskie uzskati un nostādnes, attieksme pret valsti, tās īstenoto politiku, piederības sajūta valstij, etniskās attiecības un integrācija Latvijas sabiedrībā. Pētījumā tika veiktas fokusa grupu diskusijas un kvantitatīvās aptaujas ar mazākumtautību skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem.
Integrācijas prakse un perspektīvas (2006)
Pētījums ir vērsts uz galveno integrācijas aģentu ietekmes izpēti Latvijā, pētījums sastāv no piecām daļām. Pirmā daļa ir veltīta masu mediju lomai kolektīvo identitāšu konstruēšanā, uzmanību fokusējot uz to, kā 15 gadu laikā (no 1990. līdz 2005. gadam) latviešu un krievu preses izdevumos attēloti jautājumi par piederības sajūtu valstij, pilsonisko un etnisko identitāti. Kā analīzes metode izmantota kritiskā diskursu analīze. Otrajā daļā kā svarīgs sabiedrības integrācijas aģents analizētas politiskās partijas, to programmas un atbalsts vēlēšanās. Pētījuma trešā daļa veltīta NVO darba analīzei kā sabiedrības integrācijas aģentiem. NVO izpētē aplūkotas NVO, kuru darbība saistīta ar etnopolitiku un cilvēktiesībām. Izpēte ietver NVO aktīvistu politisko nostādņu un orientācijas, kā arī NVO aktivitāšu atspoguļojuma presē analīzi. Pētījuma ceturtajā daļā veikta Latvijas politiskās elites pārstāvju attieksmju sabiedrības integrācijas jautājumos analīze. Tajā veikta elites aptauju, kas veiktas sadarbībā ar Oslo universitāti, sekundārā analīze (1997., 2000., 2003.), kā arī padziļinātās intervijas ar politiskās elites pārstāvjiem. Pētījuma piektajā daļā galvenā uzmanība vērsta uz sabiedrības sociālo prakšu izpēti, kādas cilvēki īsteno ikdienas dzīvē, veidojot integrācijas stratēģijas, kā arī dažādu grupu rīcībā esošo resursu izpētei. Kā īpašas grupas analizēti gan latvieši, gan minoritātēm piederīgie, kā arī atšķirīga vecuma, ienākumu, izglītības līmeņa un reģionu iedzīvotāji. Sabiedrības integrācijas procesu izpētē tika izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētījumu metodes. Datu ieguvē un interpretācijā izmantota Džona V. Berija akulturācijas teorija.
Integrācijas prakse un perspektīvas (2006)
Pētījums ir vērsts uz galveno integrācijas aģentu ietekmes izpēti Latvijā, pētījums sastāv no piecām daļām. Pirmā daļa ir veltīta masu mediju lomai kolektīvo identitāšu konstruēšanā, uzmanību fokusējot uz to, kā 15 gadu laikā (no 1990. līdz 2005. gadam) latviešu un krievu preses izdevumos attēloti jautājumi par piederības sajūtu valstij, pilsonisko un etnisko identitāti. Kā analīzes metode izmantota kritiskā diskursu analīze. Otrajā daļā kā svarīgs sabiedrības integrācijas aģents analizētas politiskās partijas, to programmas un atbalsts vēlēšanās. Pētījuma trešā daļa veltīta NVO darba analīzei kā sabiedrības integrācijas aģentiem. NVO izpētē aplūkotas NVO, kuru darbība saistīta ar etnopolitiku un cilvēktiesībām. Izpēte ietver NVO aktīvistu politisko nostādņu un orientācijas, kā arī NVO aktivitāšu atspoguļojuma presē analīzi. Pētījuma ceturtajā daļā veikta Latvijas politiskās elites pārstāvju attieksmju sabiedrības integrācijas jautājumos analīze. Tajā veikta elites aptauju, kas veiktas sadarbībā ar Oslo universitāti, sekundārā analīze (1997., 2000., 2003.), kā arī padziļinātās intervijas ar politiskās elites pārstāvjiem. Pētījuma piektajā daļā galvenā uzmanība vērsta uz sabiedrības sociālo prakšu izpēti, kādas cilvēki īsteno ikdienas dzīvē, veidojot integrācijas stratēģijas, kā arī dažādu grupu rīcībā esošo resursu izpētei. Kā īpašas grupas analizēti gan latvieši, gan minoritātēm piederīgie, kā arī atšķirīga vecuma, ienākumu, izglītības līmeņa un reģionu iedzīvotāji. Sabiedrības integrācijas procesu izpētē tika izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētījumu metodes. Datu ieguvē un interpretācijā izmantota Džona V. Berija akulturācijas teorija.
Integrācijas prakse un perspektīvas (2006)
Pētījums ir vērsts uz galveno integrācijas aģentu ietekmes izpēti Latvijā, pētījums sastāv no piecām daļām. Pirmā daļa ir veltīta masu mediju lomai kolektīvo identitāšu konstruēšanā, uzmanību fokusējot uz to, kā 15 gadu laikā (no 1990. līdz 2005. gadam) latviešu un krievu preses izdevumos attēloti jautājumi par piederības sajūtu valstij, pilsonisko un etnisko identitāti. Kā analīzes metode izmantota kritiskā diskursu analīze. Otrajā daļā kā svarīgs sabiedrības integrācijas aģents analizētas politiskās partijas, to programmas un atbalsts vēlēšanās. Pētījuma trešā daļa veltīta NVO darba analīzei kā sabiedrības integrācijas aģentiem. NVO izpētē aplūkotas NVO, kuru darbība saistīta ar etnopolitiku un cilvēktiesībām. Izpēte ietver NVO aktīvistu politisko nostādņu un orientācijas, kā arī NVO aktivitāšu atspoguļojuma presē analīzi. Pētījuma ceturtajā daļā veikta Latvijas politiskās elites pārstāvju attieksmju sabiedrības integrācijas jautājumos analīze. Tajā veikta elites aptauju, kas veiktas sadarbībā ar Oslo universitāti, sekundārā analīze (1997., 2000., 2003.), kā arī padziļinātās intervijas ar politiskās elites pārstāvjiem. Pētījuma piektajā daļā galvenā uzmanība vērsta uz sabiedrības sociālo prakšu izpēti, kādas cilvēki īsteno ikdienas dzīvē, veidojot integrācijas stratēģijas, kā arī dažādu grupu rīcībā esošo resursu izpētei. Kā īpašas grupas analizēti gan latvieši, gan minoritātēm piederīgie, kā arī atšķirīga vecuma, ienākumu, izglītības līmeņa un reģionu iedzīvotāji. Sabiedrības integrācijas procesu izpētē tika izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētījumu metodes. Datu ieguvē un interpretācijā izmantota Džona V. Berija akulturācijas teorija.
Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi (2005)
Ar ASV vēstniecības Latvijā finansiālo atbalstu īstenotā projekta galvenais mērķis bija, izmantojot dažādas pētniecības perspektīvas, sniegt izpratni par to, kā sabiedrība izprot etnisko situāciju Latvijā, cik lielā mērā tā ir noskaņota sabiedrības integrācijai un etniskam mieram, vai uzskata konflikta pastāvēšanu par neizbēgamu un cik lielā mērā cilvēku nostādnes un uzvedība varētu sekmēt konflikta padziļināšanos.
Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi (2005)
Ar ASV vēstniecības Latvijā finansiālo atbalstu īstenotā projekta galvenais mērķis bija, izmantojot dažādas pētniecības perspektīvas, sniegt izpratni par to, kā sabiedrība izprot etnisko situāciju Latvijā, cik lielā mērā tā ir noskaņota sabiedrības integrācijai un etniskam mieram, vai uzskata konflikta pastāvēšanu par neizbēgamu un cik lielā mērā cilvēku nostādnes un uzvedība varētu sekmēt konflikta padziļināšanos.
Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi (2005)
Ar ASV vēstniecības Latvijā finansiālo atbalstu īstenotā projekta galvenais mērķis bija, izmantojot dažādas pētniecības perspektīvas, sniegt izpratni par to, kā sabiedrība izprot etnisko situāciju Latvijā, cik lielā mērā tā ir noskaņota sabiedrības integrācijai un etniskam mieram, vai uzskata konflikta pastāvēšanu par neizbēgamu un cik lielā mērā cilvēku nostādnes un uzvedība varētu sekmēt konflikta padziļināšanos.
Valoda. Pētījuma atskaite (2008)
Laika periodā no 1996. gada līdz 2008. gadam pēc Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) pasūtījuma regulāri tika veikti pētījumi par latviešu valodas vidi, zināšanām un lietošanu. Pētījumos tika aptaujāti ap 2000 cilvēku, no kuriem pusei dzimtā valoda bija latviešu valoda un pusei – krievu vai cita valoda. Šie pētījumi sniedza ieskatu tajā, kā pakāpeniski mainās latviešu valodas zināšanas un lietošana publiskajā vidē. Diemžēl ekonomiskās krīzes iespaidā un valsts iestāžu reorganizācijas un optimizācijas rezultātā monitorings tika pārtraukts.
Valoda. Pētījuma atskaite (2008)
Laika periodā no 1996. gada līdz 2008. gadam pēc Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) pasūtījuma regulāri tika veikti pētījumi par latviešu valodas vidi, zināšanām un lietošanu. Pētījumos tika aptaujāti ap 2000 cilvēku, no kuriem pusei dzimtā valoda bija latviešu valoda un pusei – krievu vai cita valoda. Šie pētījumi sniedza ieskatu tajā, kā pakāpeniski mainās latviešu valodas zināšanas un lietošana publiskajā vidē. Diemžēl ekonomiskās krīzes iespaidā un valsts iestāžu reorganizācijas un optimizācijas rezultātā monitorings tika pārtraukts.
Valoda. Pētījuma atskaite (2008)
Laika periodā no 1996. gada līdz 2008. gadam pēc Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) pasūtījuma regulāri tika veikti pētījumi par latviešu valodas vidi, zināšanām un lietošanu. Pētījumos tika aptaujāti ap 2000 cilvēku, no kuriem pusei dzimtā valoda bija latviešu valoda un pusei – krievu vai cita valoda. Šie pētījumi sniedza ieskatu tajā, kā pakāpeniski mainās latviešu valodas zināšanas un lietošana publiskajā vidē. Diemžēl ekonomiskās krīzes iespaidā un valsts iestāžu reorganizācijas un optimizācijas rezultātā monitorings tika pārtraukts.
Cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācija: no efektīva sociālā pakalpojuma uz iekļaušanu darba tirgū (2007)
Pētījuma mērķis bija paaugstināt sociālā pakalpojuma kvalitāti cilvēku tirdzniecības upuriem, lai sekmētu šīs grupas iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pētījumā tika iekļautas vairākas mērķa grupas: sabiedrisko organizāciju un pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki, cilvēku tirdzniecības upuri un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Pētījuma autori meklē atbildes uz vairākiem savstarpēji saistītiem jautājumiem par upuriem sniegto sociālo pakalpojumu efektivitāti. Kādu tieši palīdzību cilvēku tirdzniecības upuri šobrīd var saņemt? Kāda palīdzība šiem cilvēkiem būtu nepieciešama? Kādi ir šķēršļi un problēmas sociālās rehabilitācijas sniegšanā? Kā veidojas dažādu jomu (sociālo darbinieku, psihologu, mediķu, policijas darbinieku u.c.) speciālistu sadarbība darbā ar cilvēku tirdzniecības upuriem? Kā upuriem efektīvāk sniegt sociālos pakalpojumus un palīdzēt iekļauties darba tirgū?
Cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācija: no efektīva sociālā pakalpojuma uz iekļaušanu darba tirgū (2007)
Pētījuma mērķis bija paaugstināt sociālā pakalpojuma kvalitāti cilvēku tirdzniecības upuriem, lai sekmētu šīs grupas iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pētījumā tika iekļautas vairākas mērķa grupas: sabiedrisko organizāciju un pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki, cilvēku tirdzniecības upuri un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Pētījuma autori meklē atbildes uz vairākiem savstarpēji saistītiem jautājumiem par upuriem sniegto sociālo pakalpojumu efektivitāti. Kādu tieši palīdzību cilvēku tirdzniecības upuri šobrīd var saņemt? Kāda palīdzība šiem cilvēkiem būtu nepieciešama? Kādi ir šķēršļi un problēmas sociālās rehabilitācijas sniegšanā? Kā veidojas dažādu jomu (sociālo darbinieku, psihologu, mediķu, policijas darbinieku u.c.) speciālistu sadarbība darbā ar cilvēku tirdzniecības upuriem? Kā upuriem efektīvāk sniegt sociālos pakalpojumus un palīdzēt iekļauties darba tirgū?
Cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācija: no efektīva sociālā pakalpojuma uz iekļaušanu darba tirgū (2007)
Pētījuma mērķis bija paaugstināt sociālā pakalpojuma kvalitāti cilvēku tirdzniecības upuriem, lai sekmētu šīs grupas iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pētījumā tika iekļautas vairākas mērķa grupas: sabiedrisko organizāciju un pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki, cilvēku tirdzniecības upuri un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Pētījuma autori meklē atbildes uz vairākiem savstarpēji saistītiem jautājumiem par upuriem sniegto sociālo pakalpojumu efektivitāti. Kādu tieši palīdzību cilvēku tirdzniecības upuri šobrīd var saņemt? Kāda palīdzība šiem cilvēkiem būtu nepieciešama? Kādi ir šķēršļi un problēmas sociālās rehabilitācijas sniegšanā? Kā veidojas dažādu jomu (sociālo darbinieku, psihologu, mediķu, policijas darbinieku u.c.) speciālistu sadarbība darbā ar cilvēku tirdzniecības upuriem? Kā upuriem efektīvāk sniegt sociālos pakalpojumus un palīdzēt iekļauties darba tirgū?
Valsts svētki un to svinēšana sabiedrības vienotībai (2008)
Pētījuma mērķis bija sniegt vispusīgu valsts svētku svinēšanas analīzi, kas balstīta uz 2007. gada valsts svētku (1. maija, 4. maija, Lāčplēša dienas, 18. novembra) svinēšanas izpēti. Pētījuma gaitā tika veikti svētku notikumu novērojumi, iedzīvotāju aptaujas un diskusijas, svētku organizatoru un ekspertu intervijas, kā arī svētku norišu atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos analīze. Pētījuma autori norāda ne tikai uz esošajām problēmām valsts svētku svinību organizēšanā, bet arī sniedz idejas un praktiskus ieteikumus valsts svētku rīkotājiem svētku svinību pilnveidošanai. Pētījuma rezultāti ir apkopoti brošūrā „Mēs. Svētki. Valsts”.
Valsts svētki un to svinēšana sabiedrības vienotībai (2008)
Pētījuma mērķis bija sniegt vispusīgu valsts svētku svinēšanas analīzi, kas balstīta uz 2007. gada valsts svētku (1. maija, 4. maija, Lāčplēša dienas, 18. novembra) svinēšanas izpēti. Pētījuma gaitā tika veikti svētku notikumu novērojumi, iedzīvotāju aptaujas un diskusijas, svētku organizatoru un ekspertu intervijas, kā arī svētku norišu atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos analīze. Pētījuma autori norāda ne tikai uz esošajām problēmām valsts svētku svinību organizēšanā, bet arī sniedz idejas un praktiskus ieteikumus valsts svētku rīkotājiem svētku svinību pilnveidošanai. Pētījuma rezultāti ir apkopoti brošūrā „Mēs. Svētki. Valsts”.
Valsts svētki un to svinēšana sabiedrības vienotībai (2008)
Pētījuma mērķis bija sniegt vispusīgu valsts svētku svinēšanas analīzi, kas balstīta uz 2007. gada valsts svētku (1. maija, 4. maija, Lāčplēša dienas, 18. novembra) svinēšanas izpēti. Pētījuma gaitā tika veikti svētku notikumu novērojumi, iedzīvotāju aptaujas un diskusijas, svētku organizatoru un ekspertu intervijas, kā arī svētku norišu atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos analīze. Pētījuma autori norāda ne tikai uz esošajām problēmām valsts svētku svinību organizēšanā, bet arī sniedz idejas un praktiskus ieteikumus valsts svētku rīkotājiem svētku svinību pilnveidošanai. Pētījuma rezultāti ir apkopoti brošūrā „Mēs. Svētki. Valsts”.
Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi (2009)
Veiktā pētījuma rezultātu izklāsts veido trīs sadaļas. Pirmajā, sniegts pārskats par pētījuma teorētisko ietvaru, dots imigrācijas un imigrantu integrācijas pašreizējā tiesiskā regulējuma novērtējums ES un Latvijā, kā arī iekļauta statistikas datu par trešo valstu valstspiederīgajiem Latvijā analīze un apkopojums. Šajā sadaļā sniegta arī ES valstu imigrācijas politikas un labo prakšu analīze, kura būtu izmantojama imigrācijas procesu regulēšanas un imigrantu iekļaušanas politikas izveidei Latvijā. Otrajā sadaļā sniegta imigrantu (trešo valstu valstspiederīgo) vajadzību, kā arī to uzņemšanas prakšu izpēte Latvijā, aptverot darba devēju, starpnieku pakalpojumu, sociālo un citu pakalpojumu nodrošinājuma izpēti. Imigrantu vajadzību izzināšanai izmantota imigrantu aptauja un padziļinātas intervijas ar ārvalstniekiem no dažādām pasaules valstīm. Iegūtie rezultāti konfrontēti ar to skatījumu, kādu par trešo valstu valstspiederīgo darba un dzīves situāciju Latvijā sniedz darba devēji, sociālo un citu pakalpojumu sniedzēji. Trešajā sadaļā veikta trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas perspektīvu analīze pašvaldību un valsts līmenī. Valsts un pašvaldību amatpersonu, ekspertu nostāju konfrontācija atklāj gan imigrācijas politikas veidošanas perspektīvas, gan arī šķēršļus.
Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi (2009)
Veiktā pētījuma rezultātu izklāsts veido trīs sadaļas. Pirmajā, sniegts pārskats par pētījuma teorētisko ietvaru, dots imigrācijas un imigrantu integrācijas pašreizējā tiesiskā regulējuma novērtējums ES un Latvijā, kā arī iekļauta statistikas datu par trešo valstu valstspiederīgajiem Latvijā analīze un apkopojums. Šajā sadaļā sniegta arī ES valstu imigrācijas politikas un labo prakšu analīze, kura būtu izmantojama imigrācijas procesu regulēšanas un imigrantu iekļaušanas politikas izveidei Latvijā. Otrajā sadaļā sniegta imigrantu (trešo valstu valstspiederīgo) vajadzību, kā arī to uzņemšanas prakšu izpēte Latvijā, aptverot darba devēju, starpnieku pakalpojumu, sociālo un citu pakalpojumu nodrošinājuma izpēti. Imigrantu vajadzību izzināšanai izmantota imigrantu aptauja un padziļinātas intervijas ar ārvalstniekiem no dažādām pasaules valstīm. Iegūtie rezultāti konfrontēti ar to skatījumu, kādu par trešo valstu valstspiederīgo darba un dzīves situāciju Latvijā sniedz darba devēji, sociālo un citu pakalpojumu sniedzēji. Trešajā sadaļā veikta trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas perspektīvu analīze pašvaldību un valsts līmenī. Valsts un pašvaldību amatpersonu, ekspertu nostāju konfrontācija atklāj gan imigrācijas politikas veidošanas perspektīvas, gan arī šķēršļus.
Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi (2009)
Veiktā pētījuma rezultātu izklāsts veido trīs sadaļas. Pirmajā, sniegts pārskats par pētījuma teorētisko ietvaru, dots imigrācijas un imigrantu integrācijas pašreizējā tiesiskā regulējuma novērtējums ES un Latvijā, kā arī iekļauta statistikas datu par trešo valstu valstspiederīgajiem Latvijā analīze un apkopojums. Šajā sadaļā sniegta arī ES valstu imigrācijas politikas un labo prakšu analīze, kura būtu izmantojama imigrācijas procesu regulēšanas un imigrantu iekļaušanas politikas izveidei Latvijā. Otrajā sadaļā sniegta imigrantu (trešo valstu valstspiederīgo) vajadzību, kā arī to uzņemšanas prakšu izpēte Latvijā, aptverot darba devēju, starpnieku pakalpojumu, sociālo un citu pakalpojumu nodrošinājuma izpēti. Imigrantu vajadzību izzināšanai izmantota imigrantu aptauja un padziļinātas intervijas ar ārvalstniekiem no dažādām pasaules valstīm. Iegūtie rezultāti konfrontēti ar to skatījumu, kādu par trešo valstu valstspiederīgo darba un dzīves situāciju Latvijā sniedz darba devēji, sociālo un citu pakalpojumu sniedzēji. Trešajā sadaļā veikta trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas perspektīvu analīze pašvaldību un valsts līmenī. Valsts un pašvaldību amatpersonu, ekspertu nostāju konfrontācija atklāj gan imigrācijas politikas veidošanas perspektīvas, gan arī šķēršļus.
Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: IZPĒTE, PROGNOZES, RISINĀJUMI UN DIALOGS (2014)
Pētījuma mērķis bija iegūt padziļinātu izpratni par šķēršļiem naturalizēties un motivāciju naturalizēties vai nenaturalizēties Latvijas nepilsoņu vidū. Balstoties uz veikto izpēti, projektā tika veiktas nepilsoņu skaita samazināšanās prognozes turpmākajiem 5, 10 un 20 gadiem. Pētījumā ir izstrādāti arī ieteikumi nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas veicināšanai. Pētījums tika veikts ciešā sadarbībā ar citiem pētniekiem, nepilsoņiem, ekspertiem un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, organizējot diskusiju apļus Latvijas pilsētās, kurās dzīvo lielākais nepilsoņu skaits – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā. Diskusijās gūtās atziņas ir iekļautas pētījuma monogrāfijā.
Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: IZPĒTE, PROGNOZES, RISINĀJUMI UN DIALOGS (2014)
Pētījuma mērķis bija iegūt padziļinātu izpratni par šķēršļiem naturalizēties un motivāciju naturalizēties vai nenaturalizēties Latvijas nepilsoņu vidū. Balstoties uz veikto izpēti, projektā tika veiktas nepilsoņu skaita samazināšanās prognozes turpmākajiem 5, 10 un 20 gadiem. Pētījumā ir izstrādāti arī ieteikumi nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas veicināšanai. Pētījums tika veikts ciešā sadarbībā ar citiem pētniekiem, nepilsoņiem, ekspertiem un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, organizējot diskusiju apļus Latvijas pilsētās, kurās dzīvo lielākais nepilsoņu skaits – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā. Diskusijās gūtās atziņas ir iekļautas pētījuma monogrāfijā.
Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: IZPĒTE, PROGNOZES, RISINĀJUMI UN DIALOGS (2014)
Pētījuma mērķis bija iegūt padziļinātu izpratni par šķēršļiem naturalizēties un motivāciju naturalizēties vai nenaturalizēties Latvijas nepilsoņu vidū. Balstoties uz veikto izpēti, projektā tika veiktas nepilsoņu skaita samazināšanās prognozes turpmākajiem 5, 10 un 20 gadiem. Pētījumā ir izstrādāti arī ieteikumi nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas veicināšanai. Pētījums tika veikts ciešā sadarbībā ar citiem pētniekiem, nepilsoņiem, ekspertiem un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, organizējot diskusiju apļus Latvijas pilsētās, kurās dzīvo lielākais nepilsoņu skaits – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā. Diskusijās gūtās atziņas ir iekļautas pētījuma monogrāfijā.