Projekti
Projekti
Projekti
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments, Izvērtēšanas nodaļa.
ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014.-2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums. 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti. Izvērtējums aptvēra 7.1, 7.2. un 7.3. prioritāros virzienus. Izvērtējumā izmantotas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvās datu vākšanas un analīzes metodes. Kvantitatīvās datu analīzes metodes ietvēra administratīvo statistikas datu analīzi, kvantitatīvas aptaujas ar labuma guvējiem un kontrfaktuālās analīzes veikšanu.
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments, Izvērtēšanas nodaļa.
ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014.-2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums. 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti. Izvērtējums aptvēra 7.1, 7.2. un 7.3. prioritāros virzienus. Izvērtējumā izmantotas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvās datu vākšanas un analīzes metodes. Kvantitatīvās datu analīzes metodes ietvēra administratīvo statistikas datu analīzi, kvantitatīvas aptaujas ar labuma guvējiem un kontrfaktuālās analīzes veikšanu.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments, Izvērtēšanas nodaļa.
ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014.-2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums. 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti. Izvērtējums aptvēra 7.1, 7.2. un 7.3. prioritāros virzienus. Izvērtējumā izmantotas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvās datu vākšanas un analīzes metodes. Kvantitatīvās datu analīzes metodes ietvēra administratīvo statistikas datu analīzi, kvantitatīvas aptaujas ar labuma guvējiem un kontrfaktuālās analīzes veikšanu.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Vācijas Federālā ģimenes un jaunatnes lietu ministrija
Starptautisks pētniecisks projekts “Izglītība un aprūpe agrīnajā bērnībā. Pirmskolu darbaspēka profils” (SEEPRO 3). 2022-2024.
Pētījums īstenots sadarbībā ar pētniecisko institūtu Vācijā IFP (The Bavarian Staatsinstitut für Frühpädagogik (State Institute of Early Childhood Research)). Kopumā projektā veikta pirmskolu darbaspēka izpēte 33 valstīs, tajā skaitā Latvijā. Pētījums sniedz ieskatu pirmsskolas izglītības organizācijas pieejā Latvijā, un sniedz iespēju to salīdzināt ar citām valstīm. Padziļināta izpēte vērsta uz pirmskolas pedagogu izglītības nodrošinājumu, kā arī galvenajiem izaicinājumiem pirmskolas izglītībā Latvijā.
Pasūtītājs
Vācijas Federālā ģimenes un jaunatnes lietu ministrija
Starptautisks pētniecisks projekts “Izglītība un aprūpe agrīnajā bērnībā. Pirmskolu darbaspēka profils” (SEEPRO 3). 2022-2024.
Pētījums īstenots sadarbībā ar pētniecisko institūtu Vācijā IFP (The Bavarian Staatsinstitut für Frühpädagogik (State Institute of Early Childhood Research)). Kopumā projektā veikta pirmskolu darbaspēka izpēte 33 valstīs, tajā skaitā Latvijā. Pētījums sniedz ieskatu pirmsskolas izglītības organizācijas pieejā Latvijā, un sniedz iespēju to salīdzināt ar citām valstīm. Padziļināta izpēte vērsta uz pirmskolas pedagogu izglītības nodrošinājumu, kā arī galvenajiem izaicinājumiem pirmskolas izglītībā Latvijā.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Vācijas Federālā ģimenes un jaunatnes lietu ministrija
Starptautisks pētniecisks projekts “Izglītība un aprūpe agrīnajā bērnībā. Pirmskolu darbaspēka profils” (SEEPRO 3). 2022-2024.
Pētījums īstenots sadarbībā ar pētniecisko institūtu Vācijā IFP (The Bavarian Staatsinstitut für Frühpädagogik (State Institute of Early Childhood Research)). Kopumā projektā veikta pirmskolu darbaspēka izpēte 33 valstīs, tajā skaitā Latvijā. Pētījums sniedz ieskatu pirmsskolas izglītības organizācijas pieejā Latvijā, un sniedz iespēju to salīdzināt ar citām valstīm. Padziļināta izpēte vērsta uz pirmskolas pedagogu izglītības nodrošinājumu, kā arī galvenajiem izaicinājumiem pirmskolas izglītībā Latvijā.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-post pētījums projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vajadzībām. 2022-2023.
Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot Labklājības ministrijas īstenoto projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets bija pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem. Pētījumā izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-post pētījums projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vajadzībām. 2022-2023.
Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot Labklājības ministrijas īstenoto projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets bija pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem. Pētījumā izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-post pētījums projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vajadzībām. 2022-2023.
Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot Labklājības ministrijas īstenoto projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets bija pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem. Pētījumā izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām). 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2018. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Papildus tam veikta aktuālās situācijas padziļināta analīze attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju vajadzību un iztikšanas stratēģijām, spēkā esošo normatīvo aktu, t.sk. pašvaldību saistošo noteikumu, izpēte šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai un GMI pabalsta saņēmēju raksturojošās statistikas analīze. Pētījumā veiktas gan padziļinātās intervijas, gan GMI pabalstu saņēmēju kvantitatīva aptauja.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām). 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2018. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Papildus tam veikta aktuālās situācijas padziļināta analīze attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju vajadzību un iztikšanas stratēģijām, spēkā esošo normatīvo aktu, t.sk. pašvaldību saistošo noteikumu, izpēte šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai un GMI pabalsta saņēmēju raksturojošās statistikas analīze. Pētījumā veiktas gan padziļinātās intervijas, gan GMI pabalstu saņēmēju kvantitatīva aptauja.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām). 2021-2022.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2018. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Papildus tam veikta aktuālās situācijas padziļināta analīze attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju vajadzību un iztikšanas stratēģijām, spēkā esošo normatīvo aktu, t.sk. pašvaldību saistošo noteikumu, izpēte šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai un GMI pabalsta saņēmēju raksturojošās statistikas analīze. Pētījumā veiktas gan padziļinātās intervijas, gan GMI pabalstu saņēmēju kvantitatīva aptauja.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm. 2021-2023.
Pētījuma vispārējais mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ģimenes asistenta pilotprojekta laikā veidotā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Pētījums tika īstenots divos posmos: (1) Dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu; (2) Pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Šajā posmā izstrādātā metodoloģija paredzēja veikt gan situācijas novērtējumu uz pilotprojekta uzsākšanas brīdi (ex-ante), gan vidusposma novērtējumu, gan pēcnovērtējuma (ex-post) pētījumu. Izmantotās metodes: dokumentu analīze un ģimenes asistentu apmācību satura analīze, ģimenes asistentu klientu izvērtējuma anketu kvantitatīva analīze ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitātes mērīšanai (ex-ante, vidusposma un ex-post mērījums), padziļinātās intervijas dažādās mērķa grupās, ģimenes asistentu mērķa grupās pēcnovērtējuma posmā tās kombinējot ar kvantitatīvu aptauju.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm. 2021-2023.
Pētījuma vispārējais mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ģimenes asistenta pilotprojekta laikā veidotā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Pētījums tika īstenots divos posmos: (1) Dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu; (2) Pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Šajā posmā izstrādātā metodoloģija paredzēja veikt gan situācijas novērtējumu uz pilotprojekta uzsākšanas brīdi (ex-ante), gan vidusposma novērtējumu, gan pēcnovērtējuma (ex-post) pētījumu. Izmantotās metodes: dokumentu analīze un ģimenes asistentu apmācību satura analīze, ģimenes asistentu klientu izvērtējuma anketu kvantitatīva analīze ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitātes mērīšanai (ex-ante, vidusposma un ex-post mērījums), padziļinātās intervijas dažādās mērķa grupās, ģimenes asistentu mērķa grupās pēcnovērtējuma posmā tās kombinējot ar kvantitatīvu aptauju.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm. 2021-2023.
Pētījuma vispārējais mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ģimenes asistenta pilotprojekta laikā veidotā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Pētījums tika īstenots divos posmos: (1) Dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu; (2) Pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Šajā posmā izstrādātā metodoloģija paredzēja veikt gan situācijas novērtējumu uz pilotprojekta uzsākšanas brīdi (ex-ante), gan vidusposma novērtējumu, gan pēcnovērtējuma (ex-post) pētījumu. Izmantotās metodes: dokumentu analīze un ģimenes asistentu apmācību satura analīze, ģimenes asistentu klientu izvērtējuma anketu kvantitatīva analīze ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitātes mērīšanai (ex-ante, vidusposma un ex-post mērījums), padziļinātās intervijas dažādās mērķa grupās, ģimenes asistentu mērķa grupās pēcnovērtējuma posmā tās kombinējot ar kvantitatīvu aptauju.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi. 2022-2023.
Pētījums ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Pētījumā ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā. Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu diskusiju rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti. Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi. 2022-2023.
Pētījums ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Pētījumā ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā. Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu diskusiju rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti. Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi. 2022-2023.
Pētījums ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Pētījumā ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā. Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu diskusiju rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti. Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Norvēģijas pētniecības padome
Starptautisks pētniecisks projekts “Emigrācija no Norvēģijas: kas un kāpēc emigrē no Norvēģijas, un kā tas ietekmē Norvēģijas sabiedrību?”. 2021-2025.
Pētnieciskais projekts tiek īstenots sadarbībā ar Norvēģu pētniecisko institūtu NIBR (Norwegian Institute for Urban and Regional Research (NIBR), Oslo Metropolitan University). BISS pētniecības virziens šajā projektā ir vērsts uz emigrantu no Latvijas izpēti. Veicot padziļinātās intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri Norvēģijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus un pēc tam atgriezušies Latvijā, pētījums atbild uz jautājumiem, kāpēc viņi atstāj Norvēģiju, cik sekmīgi viņi integrējas Latvijas darba tirgū, un kāda ir viņu Norvēģijā iegūtā pieredze. Pētījuma rezultāti ir prezentēti Fafo konferencē 2024. gadā
Pasūtītājs
Norvēģijas pētniecības padome
Starptautisks pētniecisks projekts “Emigrācija no Norvēģijas: kas un kāpēc emigrē no Norvēģijas, un kā tas ietekmē Norvēģijas sabiedrību?”. 2021-2025.
Pētnieciskais projekts tiek īstenots sadarbībā ar Norvēģu pētniecisko institūtu NIBR (Norwegian Institute for Urban and Regional Research (NIBR), Oslo Metropolitan University). BISS pētniecības virziens šajā projektā ir vērsts uz emigrantu no Latvijas izpēti. Veicot padziļinātās intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri Norvēģijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus un pēc tam atgriezušies Latvijā, pētījums atbild uz jautājumiem, kāpēc viņi atstāj Norvēģiju, cik sekmīgi viņi integrējas Latvijas darba tirgū, un kāda ir viņu Norvēģijā iegūtā pieredze. Pētījuma rezultāti ir prezentēti Fafo konferencē 2024. gadā
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Norvēģijas pētniecības padome
Starptautisks pētniecisks projekts “Emigrācija no Norvēģijas: kas un kāpēc emigrē no Norvēģijas, un kā tas ietekmē Norvēģijas sabiedrību?”. 2021-2025.
Pētnieciskais projekts tiek īstenots sadarbībā ar Norvēģu pētniecisko institūtu NIBR (Norwegian Institute for Urban and Regional Research (NIBR), Oslo Metropolitan University). BISS pētniecības virziens šajā projektā ir vērsts uz emigrantu no Latvijas izpēti. Veicot padziļinātās intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri Norvēģijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus un pēc tam atgriezušies Latvijā, pētījums atbild uz jautājumiem, kāpēc viņi atstāj Norvēģiju, cik sekmīgi viņi integrējas Latvijas darba tirgū, un kāda ir viņu Norvēģijā iegūtā pieredze. Pētījuma rezultāti ir prezentēti Fafo konferencē 2024. gadā
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums. 2020.
Izvērtējuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. Izvērtējums aptvēra izglītības, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un diskriminācijas jomas. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās datu analīzes metodes (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze, aptaujas datu analīze) un kvalitatīvās datu analīzes metodes (dokumentu analīze, piecas fokusa grupu diskusijas, sešas ekspertu intervijas un trīs grupu intervijas).
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums. 2020.
Izvērtējuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. Izvērtējums aptvēra izglītības, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un diskriminācijas jomas. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās datu analīzes metodes (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze, aptaujas datu analīze) un kvalitatīvās datu analīzes metodes (dokumentu analīze, piecas fokusa grupu diskusijas, sešas ekspertu intervijas un trīs grupu intervijas).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums. 2020.
Izvērtējuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. Izvērtējums aptvēra izglītības, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un diskriminācijas jomas. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās datu analīzes metodes (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze, aptaujas datu analīze) un kvalitatīvās datu analīzes metodes (dokumentu analīze, piecas fokusa grupu diskusijas, sešas ekspertu intervijas un trīs grupu intervijas).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas departaments
Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim. 2020.
Pētījuma mērķis bija Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam projektā noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem. Pētījumā ir novērtēti Pamatnostādņu projektā noteiktie politikas un makroietekmes rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī identificēti trūkstošie rezultatīvie rādītāji un sniegts katra rādītāja apraksts. Pētījumā novērtēti rādītāji šādās pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomās – nacionālā identitāte un piederības sajūta, latviešu valodas prasme un lietošana, sociālā atmiņa, pilsoniskā sabiedrība, demokrātijas prasmes, aktīvās līdzdalības formas, kvalitatīva un droša mediju telpa, ārvalstu pilsoņu integrācija Latvijā, iedzīvotāju izpratne par sabiedrības daudzveidību, visu veidu diskriminācijas mazināšana.
Pasūtītājs
Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas departaments
Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim. 2020.
Pētījuma mērķis bija Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam projektā noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem. Pētījumā ir novērtēti Pamatnostādņu projektā noteiktie politikas un makroietekmes rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī identificēti trūkstošie rezultatīvie rādītāji un sniegts katra rādītāja apraksts. Pētījumā novērtēti rādītāji šādās pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomās – nacionālā identitāte un piederības sajūta, latviešu valodas prasme un lietošana, sociālā atmiņa, pilsoniskā sabiedrība, demokrātijas prasmes, aktīvās līdzdalības formas, kvalitatīva un droša mediju telpa, ārvalstu pilsoņu integrācija Latvijā, iedzīvotāju izpratne par sabiedrības daudzveidību, visu veidu diskriminācijas mazināšana.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas departaments
Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim. 2020.
Pētījuma mērķis bija Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam projektā noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem. Pētījumā ir novērtēti Pamatnostādņu projektā noteiktie politikas un makroietekmes rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī identificēti trūkstošie rezultatīvie rādītāji un sniegts katra rādītāja apraksts. Pētījumā novērtēti rādītāji šādās pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomās – nacionālā identitāte un piederības sajūta, latviešu valodas prasme un lietošana, sociālā atmiņa, pilsoniskā sabiedrība, demokrātijas prasmes, aktīvās līdzdalības formas, kvalitatīva un droša mediju telpa, ārvalstu pilsoņu integrācija Latvijā, iedzīvotāju izpratne par sabiedrības daudzveidību, visu veidu diskriminācijas mazināšana.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā). 2019-2020.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2017. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, veicot padziļinātu rīcībpolitikas un statistikas datu pārskatu izvērtējumu par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā. Analīze iekļauj nabadzības un sociālās atstumtības indikatoru analīzi, kurā būtiska nozīme nodarbinātības faktoru izpētei un nodarbinātības politikai. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze) un kvalitatīvās (25 padziļinātās intervijas ar ekspertiem un 5 atsevišķu gadījumu izpēte, kas ietver 29 daļēji strukturētās intervijas) datu analīzes metodes.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā). 2019-2020.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2017. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, veicot padziļinātu rīcībpolitikas un statistikas datu pārskatu izvērtējumu par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā. Analīze iekļauj nabadzības un sociālās atstumtības indikatoru analīzi, kurā būtiska nozīme nodarbinātības faktoru izpētei un nodarbinātības politikai. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze) un kvalitatīvās (25 padziļinātās intervijas ar ekspertiem un 5 atsevišķu gadījumu izpēte, kas ietver 29 daļēji strukturētās intervijas) datu analīzes metodes.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā). 2019-2020.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2017. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, veicot padziļinātu rīcībpolitikas un statistikas datu pārskatu izvērtējumu par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā. Analīze iekļauj nabadzības un sociālās atstumtības indikatoru analīzi, kurā būtiska nozīme nodarbinātības faktoru izpētei un nodarbinātības politikai. Izvērtējumā izmantotas kvantitatīvās (administratīvo, statistikas un apsekojumu datu analīze) un kvalitatīvās (25 padziļinātās intervijas ar ekspertiem un 5 atsevišķu gadījumu izpēte, kas ietver 29 daļēji strukturētās intervijas) datu analīzes metodes.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments
Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums. 2019-2020.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās. Galvenie uzdevumi – noteikt mērķa grupas motivāciju un šķēršļus iesaistīties mācībās; noskaidrot mācību pieredzi, nepieciešamos atbalsta pasākumus un informācijas izplatīšanas kanālu atbilstību; veikt izpēti 119 pašvaldībās par pieaugušo izglītības darba organizāciju un īstenošanu; apkopot ārvalstu pieredzi; sagatavot secinājumus un ieteikumus.
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments
Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums. 2019-2020.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās. Galvenie uzdevumi – noteikt mērķa grupas motivāciju un šķēršļus iesaistīties mācībās; noskaidrot mācību pieredzi, nepieciešamos atbalsta pasākumus un informācijas izplatīšanas kanālu atbilstību; veikt izpēti 119 pašvaldībās par pieaugušo izglītības darba organizāciju un īstenošanu; apkopot ārvalstu pieredzi; sagatavot secinājumus un ieteikumus.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Finanšu ministrija, ES fondu stratēģijas departaments
Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums. 2019-2020.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās. Galvenie uzdevumi – noteikt mērķa grupas motivāciju un šķēršļus iesaistīties mācībās; noskaidrot mācību pieredzi, nepieciešamos atbalsta pasākumus un informācijas izplatīšanas kanālu atbilstību; veikt izpēti 119 pašvaldībās par pieaugušo izglītības darba organizāciju un īstenošanu; apkopot ārvalstu pieredzi; sagatavot secinājumus un ieteikumus.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Slimību profilakses un kontroles centrs
Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām 2019 (ESPAD). 2018-2020.
Pētījuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15-16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2019. gadā. Pētījuma ietvaros tika īstenota Latvijas skolēnu, kas dzimuši 2003 gadā, reprezentatīva aptauja (izlases apjoms – 2747 skolēni, kas dzimuši 2003. gadā). Balstoties uz aptaujas rezultātiem, sagatavots starptautiski salīdzinošs ziņojums.
Pasūtītājs
Slimību profilakses un kontroles centrs
Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām 2019 (ESPAD). 2018-2020.
Pētījuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15-16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2019. gadā. Pētījuma ietvaros tika īstenota Latvijas skolēnu, kas dzimuši 2003 gadā, reprezentatīva aptauja (izlases apjoms – 2747 skolēni, kas dzimuši 2003. gadā). Balstoties uz aptaujas rezultātiem, sagatavots starptautiski salīdzinošs ziņojums.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Slimību profilakses un kontroles centrs
Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām 2019 (ESPAD). 2018-2020.
Pētījuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15-16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2019. gadā. Pētījuma ietvaros tika īstenota Latvijas skolēnu, kas dzimuši 2003 gadā, reprezentatīva aptauja (izlases apjoms – 2747 skolēni, kas dzimuši 2003. gadā). Balstoties uz aptaujas rezultātiem, sagatavots starptautiski salīdzinošs ziņojums.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Valsts darba inspekcija
Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā. 2018-2019.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo darba strīdu izšķiršanas metožu izmantošanu Latvijas uzņēmumos (gan tiesā, gan ārpustiesas), noskaidrot ārpustiesas darba strīdu risināšanas metožu efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai darba strīdu izšķiršana kļūtu ātrāka un ērtāka. Pētījums vienlaikus bija pamats, lai izlemtu par nepieciešamību ierosināt jaunas ārpustiesas darba strīdu izskatīšanas metodes, t.sk., veikt pilotprojektu, kura ietvaros tiktu izveidota Valsts darba inspekcijas darba strīdu komisija. Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: padziļinātās intervijas ar ekspertiem - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem (attiecīgi N=20 un N=10), darba strīdu gadījumu izpēte (20 gadījumi un 45 padziļinātās intervijas ar darba strīdos iesaistītajām pusēm), ekspertu diskusijas (5), tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz darba strīdu risināšanu un ārvalstu pieredzes izpēte šajā jomā (analizētās valstis: Igaunija, Lietuva, Lielbritānija, Zviedrija un Ungārija).
Pasūtītājs
Valsts darba inspekcija
Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā. 2018-2019.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo darba strīdu izšķiršanas metožu izmantošanu Latvijas uzņēmumos (gan tiesā, gan ārpustiesas), noskaidrot ārpustiesas darba strīdu risināšanas metožu efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai darba strīdu izšķiršana kļūtu ātrāka un ērtāka. Pētījums vienlaikus bija pamats, lai izlemtu par nepieciešamību ierosināt jaunas ārpustiesas darba strīdu izskatīšanas metodes, t.sk., veikt pilotprojektu, kura ietvaros tiktu izveidota Valsts darba inspekcijas darba strīdu komisija. Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: padziļinātās intervijas ar ekspertiem - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem (attiecīgi N=20 un N=10), darba strīdu gadījumu izpēte (20 gadījumi un 45 padziļinātās intervijas ar darba strīdos iesaistītajām pusēm), ekspertu diskusijas (5), tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz darba strīdu risināšanu un ārvalstu pieredzes izpēte šajā jomā (analizētās valstis: Igaunija, Lietuva, Lielbritānija, Zviedrija un Ungārija).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Valsts darba inspekcija
Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā. 2018-2019.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo darba strīdu izšķiršanas metožu izmantošanu Latvijas uzņēmumos (gan tiesā, gan ārpustiesas), noskaidrot ārpustiesas darba strīdu risināšanas metožu efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai darba strīdu izšķiršana kļūtu ātrāka un ērtāka. Pētījums vienlaikus bija pamats, lai izlemtu par nepieciešamību ierosināt jaunas ārpustiesas darba strīdu izskatīšanas metodes, t.sk., veikt pilotprojektu, kura ietvaros tiktu izveidota Valsts darba inspekcijas darba strīdu komisija. Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: padziļinātās intervijas ar ekspertiem - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem (attiecīgi N=20 un N=10), darba strīdu gadījumu izpēte (20 gadījumi un 45 padziļinātās intervijas ar darba strīdos iesaistītajām pusēm), ekspertu diskusijas (5), tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz darba strīdu risināšanu un ārvalstu pieredzes izpēte šajā jomā (analizētās valstis: Igaunija, Lietuva, Lielbritānija, Zviedrija un Ungārija).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Kultūras ministrija
Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā. 2017.
Pētījuma mērķis bija veikt aktuālās trešo valstu pilsoņu situācijas novērtējumu šādās jomās: uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, pakalpojumu pieejamība, mājoklis, latviešu valodas un integrācijas programmu apguve, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību. Pētījumā veikts izvērtējums un tiesību aktu analīze, kas saistīta ar sociālo pakalpojumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, un ārvalstu pieredzes analīze, t.sk. sociālo atstumtību raksturojošo rādītāju un ārvalstu normatīvā regulējuma izpēte. Pētījumā ir izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes: dokumentu analīze, statistikas datu analīze, trešo valstu pilsoņu kvantitatīva aptauja (N=503) un padziļinātās intervijas (4 mērķgrupas: trešo valstu pilsoņi N=25; starptautiskās aizsardzības personas N=5; NVO pārstāvji N=5, pašvaldību pārstāvji N=5). Veikta ārvalstu pieredzes analīze (Igaunijas Republika, Somijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Čehijas Republika un Slovākijas Republika).
Pasūtītājs
Kultūras ministrija
Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā. 2017.
Pētījuma mērķis bija veikt aktuālās trešo valstu pilsoņu situācijas novērtējumu šādās jomās: uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, pakalpojumu pieejamība, mājoklis, latviešu valodas un integrācijas programmu apguve, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību. Pētījumā veikts izvērtējums un tiesību aktu analīze, kas saistīta ar sociālo pakalpojumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, un ārvalstu pieredzes analīze, t.sk. sociālo atstumtību raksturojošo rādītāju un ārvalstu normatīvā regulējuma izpēte. Pētījumā ir izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes: dokumentu analīze, statistikas datu analīze, trešo valstu pilsoņu kvantitatīva aptauja (N=503) un padziļinātās intervijas (4 mērķgrupas: trešo valstu pilsoņi N=25; starptautiskās aizsardzības personas N=5; NVO pārstāvji N=5, pašvaldību pārstāvji N=5). Veikta ārvalstu pieredzes analīze (Igaunijas Republika, Somijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Čehijas Republika un Slovākijas Republika).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Kultūras ministrija
Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā. 2017.
Pētījuma mērķis bija veikt aktuālās trešo valstu pilsoņu situācijas novērtējumu šādās jomās: uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, pakalpojumu pieejamība, mājoklis, latviešu valodas un integrācijas programmu apguve, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību. Pētījumā veikts izvērtējums un tiesību aktu analīze, kas saistīta ar sociālo pakalpojumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, un ārvalstu pieredzes analīze, t.sk. sociālo atstumtību raksturojošo rādītāju un ārvalstu normatīvā regulējuma izpēte. Pētījumā ir izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes: dokumentu analīze, statistikas datu analīze, trešo valstu pilsoņu kvantitatīva aptauja (N=503) un padziļinātās intervijas (4 mērķgrupas: trešo valstu pilsoņi N=25; starptautiskās aizsardzības personas N=5; NVO pārstāvji N=5, pašvaldību pārstāvji N=5). Veikta ārvalstu pieredzes analīze (Igaunijas Republika, Somijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Čehijas Republika un Slovākijas Republika).
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Sabiedrības integrācijas fonds
Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt analītisku un datos pamatotu pētījuma ziņojumu, kurš ietver padziļinātu mērķa grupas (sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ) portretu, vajadzību analīzi, secinājumus un rekomendācijas turpmāk īstenojamiem mērķa grupas atbalsta pakalpojumiem/ pasākumiem, kas veicinās mērķa grupas integrāciju sabiedrībā, iekļaušanos sociālajā dzīvē, savu tiesību apzināšanos un aizstāvību, iesaistīšanos izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā.
Pasūtītājs
Sabiedrības integrācijas fonds
Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt analītisku un datos pamatotu pētījuma ziņojumu, kurš ietver padziļinātu mērķa grupas (sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ) portretu, vajadzību analīzi, secinājumus un rekomendācijas turpmāk īstenojamiem mērķa grupas atbalsta pakalpojumiem/ pasākumiem, kas veicinās mērķa grupas integrāciju sabiedrībā, iekļaušanos sociālajā dzīvē, savu tiesību apzināšanos un aizstāvību, iesaistīšanos izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Sabiedrības integrācijas fonds
Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt analītisku un datos pamatotu pētījuma ziņojumu, kurš ietver padziļinātu mērķa grupas (sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ) portretu, vajadzību analīzi, secinājumus un rekomendācijas turpmāk īstenojamiem mērķa grupas atbalsta pakalpojumiem/ pasākumiem, kas veicinās mērķa grupas integrāciju sabiedrībā, iekļaušanos sociālajā dzīvē, savu tiesību apzināšanos un aizstāvību, iesaistīšanos izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai. Pētījuma rezultāts ir esošās situācijas raksturojums, uzsākot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu.
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai. Pētījuma rezultāts ir esošās situācijas raksturojums, uzsākot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu.
Saite uz projektu
Pasūtītājs
Labklājības ministrija
Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai. 2016-2017.
Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai. Pētījuma rezultāts ir esošās situācijas raksturojums, uzsākot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu.
Saite uz projektu